Par Mīlestību nerunāšu...

Brīvdienām manām nu vārti ir vaļā,
Gavilēt varu es balsī tik skaļā.
Ļaujos es laimīgās domās klejot
Un nevaru aizliegt sev priekā pat dejot.
Es ļauju sev sapņot un mirkli just,
Kas labi ir zināms, bet tomēr var zust.
Un varu vēl ļauties ziedā ziedēt,
Ap sevi miglas plīvuru kliedēt.
Un drīz es no strauta pasmeļu -
Smeļu rīta saules starus,
Sniedzu tos mīļajiem un dodu draugiem,
Cerot uz priekpilniem, patiesiem smaidiem!
Vēl pa atmiņu ezeru brienu -
Visas bēdas un sāpes kūlīšos sienu,
Jo nevēlos sevī sajust nevienu,
Lai paliek tās manas pagātnes tālēs.
Izskan vārdi kā silti saules stari
Zeltītā gaismā ietinot sirdi,
Klusiņām, klusiņām pačukstēšu
Par brīnumu pavasarī...
Par Mīlestību šobrīd nē,
Man vārdu laikam nepietiks,
Lai pateiktu, ko jūtu....