Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ļauj sev vienmēr!
Kādas acis,kas vienmēr liek-
dvēselei ļauj izgērbties, it kā cilpā tur tās ciet, kad aizmirsti klausīties, bet,,,vēl Tavās nevilsies, arī nespēj atteikties,,, tajās vienkārši patversies! Nav drēbju,kurās paslēpties no kailinošiem-tiem skatieniem, nav tukšuma pat,ja esi viens, kad kairinoši-tie kliedz: "Neskaries,pie tām paliec, no kurām aizdegas sniegs!" Ir tikai viens tāds skatiens un tikai vienai veltīts miers! Kādas lūpas,kas vienmēr liedz un sirdij liegts atvērties, it kā siltā ritmā iedegties, kad neskan vēl,tomēr dzied,,, kad neko neizsaka,bet,šķiet, visas važas,vara-Tev vien reiz mirklī pārtrūks kā diegs! Nav spēļu,kurās padoties no trepēm-pa leju vien, kad virvē gribas rāpties- Dzīvē arī tāpat vien iet! No gribas vinnēt-doties tajās tikai atdoties, kādās rokās vienmēr prieks it kā ķermenim-valdzinājumiem, bet,,,,vai šim-savējiem? nav,,,,prātīgi kavēties! Kad gadi vinnēti zaudētajiem uz Laimi derēt vai tāpat vien?! Tavas apķer un sniedz, tādas ilgi neaizmirst, visas jūtas uz spēles liek- tomēr ir jāriskē aizvien!? Ļauj sev vienmēr iemīlēties, Kaut it kā,kaut tāpat vien!(2007.25.02)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|