Nedzimuša bērna lūgšana

Kā svētā lūgšanā
Manas rokas kļaujas,
Kā mēmā kliedzienā
Lūpas čukstam ļaujas –
- nē, lūdzu, nē!

Vēl vienu brīdi maigu –
Atceries, reiz tā jau bij’,
Tu pieglaudi man savu vaigu
Un dziesmiņu dziedāji

Par pekainu lāča bērnu.
Es arī tāds gribēju būt,
Bet manām kājelēm mazām
Gan pļava, gan upmala zūd.

Šī ļaunā doma, kas šķīra,
Tā šķīra uz mūžu mūs.
Lai pil tavas asaras tīrās
Un dvēsele neierūs,

Jo viņa jau zina, saprot,
Ko prāts tavs vēl neaptver –
Tu sapņus, dzimt gribošus, aproc
Un dzīvībai vārtus ciet ver.

Nu Dieva elpa pēc manis sniedzas,
Kaut dvēsele tevis tvīkst,
Es aizeju bērnībā savā,
Kas tevis, māt, nepazīst.