Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Es pasaules cilvēks.
Kopš pirmās dienas
Es ienācu,lai ietu…. Lai tev pretim skrietu; Es ļoti aizrāvos…. Un kad es apstājos, Lai pagrieztos… Es nokritu,lai pieceltos Lai mākoņos celtos… Kopš tavas pēdējās dienas Es gāju,lai apstātos, Lai tavas rokas celtu Manas nogurušās miesas Līdzi tev…… Līdzi tev es aiziešu, Lai atkal satiktu! Pasaules cilvēks ar domām par sevi Ir debesu cietoksnis ar eju uz elli…. Spontāni vārdi izšaujas nelaikā… Es dzirdu….Tevi- Tu kliedz bezmiegā Debesis jau miglā Es klusēju….kā…?! “točka”slīkst spirtā, Runāju miegā, Jau smiekli vienā Vienā sapnī sods Vienā balsī nomods Es pasaules cilvēks! Man nevajag Marsu. Slīkstu bez gaismas, Kaut pusmēnesi mazu Slīkstu bez gaisa Tavos Venēras ūdeņos
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|