Baltā kaija...

autors: Sauliite85 [dzejoļi]

Lielā, baltā kaija
Pa padebešiem slīd
No izplestajiem spārniem
Uz ielas ēna krīt

Lielā, baltā kaija
Šeit slīdēs arī rīt
Izpletusi spārnus,
Zem kuriem sirds tai mīt

Tik graciozi, stalti
Tā uz mani paskatās
Pret sauli paceļ galvu
Un tālāk aizlaižās

Lielā, baltā kaija
Brīvestībā mīt
Uz izplestajiem spārniem
Tai saules gaisma krīt

Tā pakustina spārnus
Un šurp atkal paraugās
Liekas, miedz ar aci,
Lasa domas manējās

Tā nomierina mūs
Pat tikai skatoties
Uz skaisto, brīvo putnu,
Kam ir tā paveicies...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-02-16 11:59
Kurš tev liedz plivināties? :))
pagaliite	2008-02-16 13:05
Lielai baltai kaijai arī savas bēdas. mēs tikai neredzam, kur tās mīt. no zemes ne visu var saskatīt.
kwazimorda	2008-02-16 13:25
Vai tiesa,ka kaijas-albīni ir melnas?
tavssargs	2008-02-16 14:47
Lielai baltai kaijai nosalušas pēdas, Mazai melnai vārnai par to nekādas bēdas. Pa ielu lēkā zvirbulis, Bet dibenā tam irbulis. To redz un smejas žagata, Kam caurumaina kabata. Tā nu es te sadzejoju, lai gan Dzimtenes mīlestību šajās rindās grūti atrast.
kwazimorda	2008-02-16 15:03
:))))
mistik	2008-02-16 21:51
:)) Katram savas problēmas!
ahma	2008-02-17 13:04
Nespēju es līdzi kaijai doties,atliek vien tavos pantiņos,palūkoties:)!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!