Dievu stundā

autors: kaijaa [dzejoļi]

Dievu stundā
Uz pasaules nebija sāpju.

Sīkām tērcītēm
Pa smalkaustām virvju kāpnēm
No čūskas apjoztas sirds
Klusējot bezdievji rāpjas.
Asām adatām,
Zeltītiem diegiem
Raganu dūrienu jūra
Aizkrusto dvēseļu acis.
Nez kāpēc tie gaida,
Ko priesteris sacīs?

Bezdievju stundā
Pasaule iemācījās
Runāt ar acīm.

Bet sāpes nemazinājās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vikinja	2008-02-16 11:25
... b e t s ā p e s n e m a z i n ā j ā s !!! Tas ir tik patiesi!!! Kad lūpas klusē, tik acis kliedz, jo dvēselei sāp:(:(
klusaisMiileetaajs	2008-02-16 12:00
Drausmīgi... :(
planeeta	2008-02-16 12:26
Dzejolis lielisks, te nu nav nekā kam piesieties. Vārdi, forma, saturs - viss pie vietas.:)
tavssargs	2008-02-16 14:49
Visiem dezertieriem pa galvu! :(
malva	2008-02-16 15:45
dzejolīšam akurāt ne vainas. vienīgi vēstījumā: tā ka nulle viens dieviem par sliktu vai tā ka akmenīc dievu dārzā, vai tā ka aicinājums atbalstīt bezdievīšu fonda dibināšanu :) . bet bez bezdievīšiem jau ar`nau dzīves - arī tiesa. kam tad dievs būtu vajadzīgs
kaijaa	2008-02-16 15:57
Malva,kāpēc? Dievu stunda beigusies, un neba viņi pie tā vainīgi.
mistik	2008-02-16 21:50
Priestera viedoklis te nebūt nav vajadzīgs! Ļoti izdevies dzejolis!
ahma	2008-02-17 12:59
Ļoti gāja pie sirds!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!