Es nopirku kaķi (otrā daļa)

Bet kaķis tik murrāja skaļi
Un nelikās rūķi manām
Es pats vēl pieliku soli
Lai ātrāk tiktu uz mājām
Drīz apsniga mežmalā ozoli
Un Jaungads pagāja garām
Bet kaķis tik mazgā kamzoli
Un peles neliekas manām
Tad zaļot sāka jau vītoli
Klāt pavasaris ar salnām
Tai dienā, kad jāstāda sīpoli
Satiku rūķi, kamenes ganām
-Tu labāk acis tā neboli
Es dzirdēju viņu sakām
Un ātrāk to veco blandoni
Pie laika padzen no mājām

Es zinu šo kaķi jau mūžību
Un varbūt vēl dažas dienas
Un jāteic, ka par īstu sodību
Šis kaķis, bez goda un cieņas
Reiz savas dzirnas un mantību
Kas pienācās viņam no tiesas
Dzerot krogā kopā ar brālību
Ar visu, kas bija pie miesas
Vējā aizlaida, spēlēdams duraku
Tādā veidā pie dzīves liesas
Tika visi, kas īrēja platību
(Daži rūķi un poltergeists slimīgs)
Pats klīda, līdz satika rakstnieku
Kam žēlīgas asaru dziesmas
Ilgi stāstija, tēlodams cietēju
Tādas, kaimiņ, ir īstenās briesmas

Kur pasaka beidzas, kur sākās
Ejot mājās es prātoju skaļi
Vai kaķi no tiesas sit trumpās
Vai mežmalās rūķīši zaļi
Gana kamenes zilajos viršos
Vai uz mugurām zemi nes vaļi
Ko pie mājas saldajos ķiršos
Runā strazdi, un kur aiziet pali
--------------------------
-----------------------
------------------------

-------------------------
---------------------------
--------------------------- -
Vai patiešām man ir sava māja
Un vai patiešām es nopirku kaķi ?