Burvīgais dzejolis

Jau sesto nedēļu nedzeru,
Brīvais jūrmalvējs piepūš man krūti,
Ah, mīļās es sirdsdziļi saprotu ,
Ar mani dzīvot bij grūti...
Bet tagad es visu atskārstu ,
Man jāiet ir citu ceļu ,
Rīta rasotā saullēktā pieceļos,
Skaldu malku un izžauju veļu .
Ar taureņiem apkārt lidinos,
Es redzu, dzīve ir skaista ,
Ah, pasaule beidzot tu brīvota ,
No vārguļa ,dzērāja , slaista .
Es ņemu lāpstu kā Sprīdītis,
Cik labi , ka nav tā talka,
Kur darbi uz priekšu nevedās,
Bez zacenes , grādīga malka .
Tagad rokot es, varbūtiņ ,sastapšu ,
Kādu vējainu liepājnieci ,
Un dzīve mana padzertā ,
Braši aizšļūks pa pareizo slieci.
Tad gluži kā Artavam...gaismots un tīrs ,
Par bijušo smaids vēršas ņirgā ,
Nāciet ,ņemiet, lasiet ,apskaudiet ,
Esmu uzrāpies sapņu zirgā !