Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev

Mans mīļotais, mans vienīgais, mans skaistais!
Vai vispār esi mīļa vārda vērts?
To mīlestību, to, kas citus silda,
Par dažiem nieka latiem tu uz stūra pērc.

Darbs nepatīk tev. Tā tik lieka nasta,
Ja vari priecāties un līksmot, kamēr dzīvs.
Un meitene, uz vienu nakti rasta
No rīta aiziet. Atkal esi brīvs.

Tā paies dzīve. Ies uz vakarpusi.
Tu būsi viens. Pie kā gan domas trauks?
Bet vakarā pirms aizmigšanas klusi
Tavs dēls un meita čukstot tēvu sauks...
(1981)
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2008-02-12 23:25 
Reālistisks, ka riebst. Betnu saldie `80-tie, ko var gribēt.;)))
 tavssargs  2008-02-13 07:02 
Bet tēvs 1981.gadā devās miera aizstāvēšanās misijā uz Afganistānu, ja?
 ahma  2008-02-13 07:30 
Aiziešu padomāt...:).
 klusaisMiileetaajs  2008-02-13 08:36 
Kam tad patk darbs?! labāk dzejot! :))
 Burve77  2008-02-13 12:49 
iz arhīva darbus mēs ārā kad velkam...
 gobis  2021-08-14 22:11 
pēdējās divas rindiņas
emocionālas ...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?