Vēja adīts pieskāriens

Ne šajā saulē, ne viņā
Es neesmu un nebūšu viens,
Starp tevi un mani pulsē
Dvēseļu pavediens.

Kad negaiss
Pārvēršas vīnā
Un cauri caur zibeņiem skrien,
Mums jāspēj neapdedzināt
Domas, ko uguņi sien,
Mums jāatšķetina mezgli
Un jāsien no jauna rīt,
Lai sveši ļauži nespēj
Gauži nodarīt.

Ne šajā saulē, ne viņā
Tu neesi un nebūsi viens –
Visbargāko vētru ārdīts,
Visstiprāko vēju siets,
No mūžības dzijas adīts
Dvēseļu pieskāriens.