krustām
krustām
kā vēji,
kā soļi,
un pasaules ceļi
mēs satikāmies
krustām satikās rokas,
mijās acu skati silti.
krustām satikās lūpas.
Vai krustām arī šķirsies?
Ap Tevi un Tevī
kā krustpunktā
ir izšķiršanās Tava
ne mana
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2008-02-12 07:24 |
Nu, kāpēc tik bēdīgi raksti, ko? :( |
Susurlacic |
2008-02-12 09:19 |
Viss krustdūrienos :)) |
tavssargs |
2008-02-12 10:25 |
Vai šauj krustugunī? |
ladyblues |
2008-02-12 10:26 |
...un tā nu es šūnu...vienos krustdūrienos...naf bēdīgi...ir nostaļģiski! :) |
ladyblues |
2008-02-12 10:27 |
ja vajadzēs,-šaušu tieši krustā! :) |
FAETONS |
2008-02-12 11:42 |
Moka nostaļģija par zudušo? Izjusts dzejolis. |
planeeta |
2008-02-12 12:22 |
Patika, izņemot nodrāzto "mijās acu skati silti". |
Plaanpraatinjsh |
2008-02-12 12:28 |
Kas tad te ko just - šis piesita pēdu un viss. Ķer nu vēju laukā! Nevajadzēja visu krustām darīt, bet paralēli. |
ahma |
2008-02-12 19:03 |
:). |
lauvene4 |
2008-02-12 21:44 |
:) |
mistik |
2008-02-12 21:47 |
:)) Man patika! |
ladyblues |
2008-02-13 20:02 |
paralēles nesatieks, plānprātiņ :)
kaut kas vienmēr ir "nodrāzts"...vārdus jaunus neizgudrosi, vien salikt citā secībā varētu mēģināt...planēt, moš: acis aizķērās? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|