Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

cīņa

šai mājā nemiers ar mieru cīnās
tas ir bezjēdzīgi
gadu desmitiem neatlaidīgi
nabaga nemiers nezin
ka neuzvarēs nekad

šai mājā nemiers cīnās un brīnās
kā to pašu dzīvi
vadīt nepiespiesti un brīvi
mierīgi cits redz var
viņu aizmirstot pat

nemiers brīnās brīnās un brīnās
kāpēc tam irst vīles
pie vecā šuvuma pieķērušās
viņa gurušās rokas
drīz atlaidīsies jo tirps

nemieram piesaistīts vārgums
nez kā tas neatzīts dārgums
apcirpta pieticība
nabagu drānās tērpta
gandrīz kaila
drīz mirs
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-02-12 07:29 
Eh.., aizmirsu, kā sauca tās nervu zāles - milēniums, vai..? :))
 tavssargs  2008-02-12 10:27 
PLP vienā citā vietā tirpstot.
 Susurlacic  2008-02-12 11:48 
Lai tik tā pieticība mirst:)) Tev būs labāk ..
 Plaanpraatinjsh  2008-02-12 12:45 
Trešais pantiņš varēja citādi sākties, ka ... tavssargs brīnās un brīnās...
 mistik  2008-02-12 21:38 
Man gan pilnīgs miers nemaz nepatīk!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?