Savdabīgai dialogs.

autors: ahma [dzejoļi]

Klusums runā ar prātu,
nedrīkst tiesāt un nosodīt.
Tas kā bumerangs atlec,
kādam-nodarītais pāridarījums.

Klusums runā ar prātu,
laiks savu stundu sit.
Dziļas sirdsapziņas sāpes,
ja pāridarījums vēl ilgi dzīst.

Klusums runā ar prātu,
lai iecirtās rētas dziedētu.
Pārsvarā jārunā vārdi,
Kas šaubas pamazām kliedētu.

Klusums runā ar prātu,
reizēm jau sāk izdoties.
Saklausīt to sākumu,
Kaut kam lielam,kam neizpalikt!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-02-10 23:10
Man baigi patīk dzejoļi par klusumu! :))
Vikinja	2008-02-10 23:23
Es saprotu!! Man patīk!!:):)
mistik	2008-02-10 23:58
Nav labi tad, ja klusums ieilgst!
ahma	2008-02-11 07:27
Reizēm der paklusēt un padomāt:)).
Burve77	2008-02-11 15:26
bet reizēm neder:))
Susurlacic	2008-02-11 19:18
Klusumam ar prātu dialogs neveidojas.. Sajūtām , jeb zemapziņai gan :)
ahma	2008-02-11 20:12
Susurlaci,var būt tev nē,bet man gan.Kad neviens netraucē,var tik daudz izdomāt.Kaut gan otrajai teikuma daļai nepiekrist nevaru:)).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!