Uzticība

Tas notika te pat pie Bauskas,
Manas sirds aklums patmīlā guļ,
Uz asfalta šķembas un lauskas,
Ņirdzīgs suns nocirsto asti kuļ.
Tur Šartrēze mana o zaļā ,
Mana paģiru laulene mirst,
Ah,nelaime laid mani vaļā ,
Jaunais sapnis par nākotni dzimst.
Es sākšu strādāt kā bullis,
Kas neskatās debesīs aklās,
Likšu rokas lietā drebošās,
Kādreiz bija tās stipras un čaklas,
Un tad par santīmu pelnīto,
Zinu alhahols aizved uz pekli,
Savai Šartrēzei dziļi mīļotai,
Uzcelšu pieminekli !