vidusceļš

es negribu būt par peļķi
vēlos būt labāk par upi
arī jūru un okeānu
noraidu strupi

tie pārāk lieli un plaši
tiem nevar saredzēt galu
es labāk līkumoti
no vidus redzamu malu

man vajag krastus kur ieraudzīt
ne smilšu piepūstus laukus
man tādus krastus kur mājas spīd
zaļos kokos ieskautas jaukas

kur pazīstamas takas kur ceļi
tuvu pienāk man klāt
kur labības lauki krastmalā zeļ
ko ceļā sveicināt

gribu pieredzēt daudz
nevis plikas un tukšas malas
tekot otrreiz viss mainījies jau
maniem redzējumiem nav gala