Izkastrētais eņģelis

Viņš gāja lēni ar nolaistiem spārniem.
Tam riebās saulriets un mākoņi baltie.
Pār nimbam pārlaidās putni vai vārnas..
Bet gumuši eņģelim pleci bij staltie.
Viņš padzīts, izsmiets un dauzīts..
Kur tagad tam doties, kam padomus lūgt?
Tam rokas lūgšanu krelles dreboši lauza,
No acu kaktiņiem asaru straumītes sūcas.
To piesmēja brāļi, to kastrēja bars..
Vai nav vienalga ,kādus ceļus nu iet?
Ir sirds viņam tukša, ir salauzts tam gars..
Tik tukšums, klusums un .. saule jau riet...