Ceļamkrāns :((.

Vientuļš ceļamkrāns
paceļ mākonīti-baltu.
Kaut sirds tam salta,
jo tā no metāla kalta,
paspēlēties,padraiskoties
šovakar vēlās ar viņu.
Te,kur nāk tur rodās.
Citi mākonīši arī
grūstās un mokās,
viņiem patīk tas,ko par
Ceļamkrānu sauc.
Un,draiskuļi-
vēlās visi,
pēc iespējas ātrāk
debesīs braukt.
Ceļamkrāns nespēj
atteikt nevienam.
Tāpēc paceļ tos
pēc kārtas, un pa vienam.
Nokļuvuši mākonīši,
kur tiem tīk,
savācās un sāka
draudzīgi līt.
Tā aizskalojot
visas Labsirža bēdas,
atstājot vien uz viņa
tādas mazas,draiskas,
priecīgas pilienu pēdas,
kā zīmi par to,ka
nedienām gals.
Vienalga,vai laukā
būs silti,vai sals.