Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es veletos...

ES vēlētos...
Es vēlētos Tevi vēl satikt
Aiz telpas, kur mākoņi slīd
Es vēlētos Tev vēl patikt
Aiz laika, kur zvaigznes krīt.

Es vēlētos vienam Tev sacīt
Tos vārdus, ko aizmirsu reiz
Es vēlētos asarām slacīt
Pat soli, kas bijis greizs

Es vēlētos galvu noliekt
Un sacīt, ka man esi tu
Un likteni lūgt lai mūžam
Viss, mīļais, kā toreiz paliktu.

Viedokļi par dzejoli
 GreenyFrogy  2004-07-05 10:18 
Ljoti smuki:)
 Homo_Ludens  2004-07-05 10:23 
klišeja ierastā izpausmē.
 Lodveida_zibens  2004-07-05 11:49 
Jā, es arī domāju tāpat kā Homo_Ludens.
 PLEASURE  2004-07-05 13:34 
REALLY GOOD POEM!!!!
 Paimeitinna  2004-07-06 15:14 
lasot, nakas atcereeties sso too...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?