Saules aptumsuma gaidās

Kamdēļ man sacīt, ka jūtu tev līdz...
Tie vārdi tukši un gluži bez jēgas.
Kā strautiņš ledū, tie stīdz un stīdz,
Un smilšu druvā neatstāj pēdas.

Vai gribi, lai melojot atžiebju zobus?
Un saku , ka vēlos romānus rakstīt?
Ar tevi aizpildu slinkumā - robus..
Un izbeidz reiz mani kūdīt un bakstīt!

Es esmu maita - no iesākta gala..
To taču varēji saprast un just.
Un tevi grūstu pār pasaules malu,
Lai kauli tavi kosmosā pūst!

Jel nevelcies nopakaļ, ņerkstot un šķaudot,
Man šodien riebums pret visiem it jums.
Es gribu mieru un stulbumu baudīt..
Jo saulei ir gaidāms... aptumsums..