Dzīvā dzeja

Dzīvā dzeja,
ir kā šaura eja,
par kuru ejot pakrist nav iespējams,
jo tā ir pārāks šaura,
tik šaura, tik ļoti šaura,
kā Brīvības iela rīta agrumā,
kā vēna pa kuru asinis negrib plūst,
kā aizsalusi upe, vižņu pārblīvēta!
Bet Tu!? bet tu! bet tu! bet tu!
ko darītu, ja šeit Tu nebūtu?
Nav jēgas klepot bezgaisā!
Draugs, gaidi mani šeit atkal Vasarā!


Mr.Maestro