Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nakts ložņātājs
Kāds lēnām līda pa kāju uz augšu...
Kāds mierīgi taustīja ceļu. Pamodos, jo likās, ka palīgos saukšu Un nospēris biju sev veļu. Kāds līda klusām pār gurnu lokiem. Un taustīja vēdera ādu. Tas krāsā bālā, kā naksnīgam spokam Tam ceļu mēness ar laternu rāda. Tas ložņā un lien un satver kaut ko, Un paliek tik karsti tik karsti.. Es nespēju pateikt nu gluži neko Tad saprotu: tie tavi pirksti! Kas tumsā skraida un .. uzdzīvo...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|