bezjēgas dzejolis

Laikam tomēr ir par daudz
ir manī, laikam
vietas.
Dobji un skaļi pret krūškurvi klaudz
viena baiga
lieta.
Vienmēr par daudz, bet nepietiek
vienmēr kaut kā
pietrūkst
par daudz, bet pāri nepaliek
nemaz, nekā,
un lietū
stāvēt, kā debesu dušā
elpot dziļi
gaisu.
jo spārni ir pat mušai.-
viegli zvīļo
un laistās
un neko tu nepadarīsi,
ja skauž,
ja lidojot kaklus lauž...
un laikam tomēr par īsu
laika manī.
tik ātri iet, ka nepamani,
viss pārāk ātri iet pār mani.