Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mulsums....

Es mulstu tavā priekšā
Ne jau tu manā,
Vien dzirdot tevi
Es vairs nedomāju par sevi,
Es sapņos redzu tavu seju
Un gaužas asaras leju,
Mani pārņem ārprāts
Saprotot šīs dzīves neprātu,
Ka esmu tev tik ļoti pieķērusies
Šajā dzīvē apmaldījusies,
Starp visiem grēkiem
Es varu iet līdzi vējiem,
Tā būs manas dzīves jēga
Būt tev tik dārga
Nekāda.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2008-02-04 10:33 
Ak, diess!
 puuce_puuce  2008-02-04 12:02 
Varbūt labāk prozu?
 betbetmens  2008-02-04 12:21 
...šim lemts kļūt par bestselleru,galvenokārt redkolēgijas darba stila pēc...
 Burve77  2008-02-04 12:51 
piekrītu planeetai...
 nejauEs  2008-02-04 12:55 
akvai cik daudz ... vai nu milestiba klust par masu problemu?
 sakarsis  2008-02-04 13:28 
Vai pie mācītāja esi bijusi grēkus izsūdzēt?
 Runcs  2008-02-04 17:20 
apmaldiijies sevii? :)
 klusaisMiileetaajs  2008-02-05 19:15 
Ja Tu par mani domā, tad viss kārtībā! Cikos un kur piečāpot? :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?