rīts no rīta

izkliegusi savu ekstāzi
sieviete aizgāja...
viņas kājas
nodejojušas
kapņutelpā
atvadu valsi
iegāzās renstelē...
ar visām zeķubiksēm,
un visu kas zem tā...
noguris prezervatīvs
izmests ārā pa logu
apmeta slaidu kūleni
un saskūpstījās
ar bruģi...
izvēmis savu
mīlas eliksīru
tikko apdzisušam smēķa galam
viņš sāka klāstīt
savus nakts piedzīvojumus
zvirbuļiem...
tukša Marlboro paciņa
mēmā, izmisīgā kliedzienā
pavērusi savu
bezzobaino muti
bezpalīdzīgi noraudzījās
sava kādreizējā satura
divdesmitās daļas fragmentā,
kurš apātiski
peldēja
līdz galam neizdzertā
alus pudelē...

izvarota saule,
bāla,
nometa pēdējās, sadriskātās
apvāršņa paliekas...
mēness - nelietis!
pasteidzās nozust...
jo viņam bija kauns
gaišā dienas laikā
skatīties cilvēkiem acīs
un atbildēt par naktī
pastrādāto noziegumu...
vienīgais liecinieks -
naktstauriņš
kā vienmēr
bija aizgajis
gulēt...

pamodies rādio
paziņoja
ka laika prognoze
šodien
būs labvēlīga...