karstie dubļi

kad svina pelēkums
no debess juma
dažu nakti uz citām zemēm
savu tumšo varu vējo,

spiež zvaigznes
savu tālo sauļu
ugunīgo gaismu
zemes dubļu pēļos.

bet zemes mīlas smaidi,
paliekot par kaisles karstiem
ugunīgas lūpu dziras malkiem,
klāj vienīgo no saulēm,- Tevi.

ja dubļi nesilst
zvaigžņu sauļu gaismas,
tad mīlas dzira
silda katru mūsu mīlas nakti.