šonakt miglā tīta šā vientuļā pilsēta.

šonakt miglā tīta šā vientuļā pilsēta.

šonakt pilsēta miglā tita
cilvēku,dzejnieku dvēseles
dzīvo tikai šonakt,
manas vientuļās pilsētas vārti
vaļā vērti.
tava seja
skatās uz manīm,
tavas lūpas
lietū mērktas
namu pagrabos
izsvaidītas Rokmeitenes skatiens
šonakt uz ielu
trotuāriem līst skumju lietus,
klusums kā dziestoša svece kliedz
un tu man liedz.
es dziedu par šo dzīvi
kas melnā tumsība dus.
mani auklē šā skaistā
dzīve.
tikai šonakt mana sirds
aiz skumju Rūtotām Rūtīm kliedz.