skumjajiem

Pelīte mēmi skatās un klusē
Atkal drīz būs jāiet dusēt.
Un Jau atkal vakaros debess sārta
Uz akmens savu dziesmu spēlē nāra.
Tās dziesma šodien skumja liekas
Skatos debesīs kā mākoņi tiekas.
Skaista meitene iet gar jūras krastu
Pati nezina, kur mieru rastu...
Viņa nespēj valdīt savas sāpju asaras
No viņu mīlestības palikušas tik asakas.
Vairs blakus tai drauga nav
Tā palikusi viena jau...

Pelīte uz dusu taisās
Pelēni pa kājām maisās.
Izzudis no debesīm sārtums
Vairs savu dziesmu nedzied nāra.
Man pietrūkst viņas dziesmas
Un debess sārtās liesmas.
Un mākoņu, kas tiekas.
Tagad viss tik pelēks liekas.
Kāds zvaigznes izkaisījis debesīs
Nez ko jaunu šī nakts mums nesīs.
Tā grib noslēpt, visu kas bijis
Visu kas ir un visu, kas būs...

Es skatos mēnesī
Un mēness skatās manī.
Liekas zvaigznes tik spoži spīd
Mani vairs neuztrauc kas būs rīt.
Nepamanīju kā izkaisītās zvaigznes
Kāds sācis salasīt no melnās debess.
Zinu, ka drīz nāks rīts
Tādēļ man jāiet tālāk līdz...
Līdz horizontam, kur debesis raud
Tur kur kaķi nebalsīs ņaud.
Tālu aiz zemes malas, jāiet man liekas,
Kur visi skumjie tiekas...