Tas bija gluži netīšām

Tas bija gluži netīšām:
Kad briles saplēsa zeķbikses tavas.
Kad pirksti pārrāva krūštura lences,
Es zvēru es zvēru pie dzīvības savas!!
Tas bija netīšām! Un nesauc mani par plenci!
Es tiešām labošos! Es būšu kā lidmašīna..
Kas žūžojot pārlidos tavu sprogaino galvu.
Es reibstu no tevis kā pudeles vīna..
Vari mani paturēt sevīm - par balvu!
Tas bija gluži netīšām:
Kad plaukstas plecus un krūtis tvēra.
Kad roka knaibīja dibena vaigus..
Tas bija tad, kad manī pamodos zvērs..
Zem palagiem kaucu izmisis.. maigs!
Tas bija netīšām, man gluži nenāca prātā..
Tevi apskaut un turēt sev piekļautu cieši
Ar zobiem un mēli iezīsties tavā ādā..
Kad tavi mati viļņoja kā briestoši mieži!
Ak piedod , piedod man no sākta gala!
Tas bija gluži netīšām:
Vai nejuti kā trīc un viļņojas zemes mala?
Ak piedod par šīs nakts ciešanām!
Es ceru.. ka tādu vēl būs-
Bez gala...