Re, zvaidznes mirgo un vēji dveš,
caur pusnakti vijas
neapjausts ceļš.
Pa siltuma atspulgiem aizris turp,
kur kāds no cerības
uguni kur.
Tur mājo ilgas, tur sapņi zied,
un turpu, pie Tevis,
domu ceļš iet.
no nebūtības plaukst mūsu laiks
Tu zini... gaisma ir tumsas tvaiks