man pret tevi

man pret tevi tāds savāds nogurums
bēg domas un krustojas paralēlēs
plīst vīna glāze ko aizņēmis rums
un orķestris
nevis Mocartu
bet paslēpes spēlē

man pret tevi tāds savāds mīļums
cik augstu aiz debesīm redzēt
tas nepiepildītais
pilošais aprīlis
nedz noslāpt ļaujas
nedz veldzēt

man pret tevi tāds savāds sapņojums
mirdz acis
un rotaļājas
tur ķiršu dārzā vēl kāds no mums
tur – mūsu mājās