nomoda sapnis

es gribu būt zelta laikmetā
un gribu pati būt tīra zelta
un lai uz ilgu laiku ir tā
ka pasaule justos kā tronī celta

gan ne jau zeltu kas gredzenā
vai ķēdē grezno kaklu un pirkstu
es krītu dzeltenā oranžā
bet labprātāk zelta saulītē mirkstu

tur mērcēsies daudzi es zinu tā būs
tik glāstoši vaigus tā silda
es sapņoju acis pievērusi
izbaudot smaidu un saulīte pilda

mēs aplipsim zelta putekšņiem
un nebūs pat alerģijas
un visi kļūsim par zeltnešiem
kam zelts vien visapkārt vijas