L e d u s d r u m s t a l u k ū k a

pilnīgā klusumā
šķiet bezgalīgā
manī traucas
jukušas bezdelīgas

uz tumšzilā
šķīvja malām
sārtas ilgas
pustumsā dzirkstī
un izirst

aizlauzta sevī
atmiņu lauskās
un vientulībā
drūpu un jūku
jūku bez tevis

ir zudis
dvēseles līdzsvars
esmu tik trausla
vairs nerotā mani
tava mīlestība

pāri rētām
saldsūrā glazūrā
klājas varbūtības
un sastingst lēnām