Ilūzija [PAPILDINĀTS]

autors: kagura [dzejoļi]

***
ILŪZIJA

Mēs sēdējām dārzā, runājām.
Blakus tu man,
Blakus es tev.
Mēs tērzējām klusi, čukstējām -
Tu čukstēji man,
Es čukstēju tev.
Mēs turējām rokas kopā arvien
Tavējās manās, manējās tavās
Sakļautas cieši,
Man klēpī tās guļ.
Līdz vakara norietam sēdējām,
Runājām, čukstējām pusbalsī klusi -
Tu čukstēji man,
Es čukstēju tev.
Rītausmā plīvurs no acīm man zuda
Apziņas mānekļi redzami kļuva -
Ar klusiem vārdiem runā man dārzs -
Es tikvien kā klausījos
Sirdspukstos savos..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2008-01-19 17:42
Jauka ilūzija...patika!:))
mistik	2008-01-19 20:01
Tiešām jauka!
klusaisMiileetaajs	2008-01-19 21:55
Pencionāru mīla, vai? :)))
kagura	2008-01-19 22:29
ne gluži :D
ahma	2008-01-20 18:10
Arī man ilūzija patika.
tavssargs	2008-01-20 18:21
Slēpnī bijāt, vai..?
vanadziene	2008-01-20 19:27
Vismaz cilvēks pateica visu ko domāja! Un kas par to, ka bija tikai reāla klausītāja ilūzija?-Ap sirdi vienalga paliek vieglāk, ja izrunā savu sāpi!
Bils	2008-01-21 10:54
džeks bij pārāk kautrīgs....:)
Plaanpraatinjsh	2008-01-21 12:27
Par sirdspukstiem skaidrs, bet ko tajā brīdī darīja kuņģis, zarnas, nieres un citi iekšējie orgāni.
ne_jau_taa	2008-01-22 21:17
Naktīs ieteicams gulēt, tad no rītiem nekādi apziņas mānekļi netraucēs:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!