Kaut mani cilvēks...
Ledus gabaliņš
uzkrita
uz galvas,
sasila.
Aiztecēja
kā upīte,
strauji.
Iesūcās
atsalušajā
zemes pleķī.
Izdiedzējot
mazu,zaļu
asniņu-saules
noglāstītu,
mēness apguldītu,
kas gatavs,
nu jau ar saviem spēkiem,
sagaidīt rītu,
kaut mani,
cilvēks nenomīdītu!
| Viedokļi par dzejoli |
| dalii7 |
2008-01-19 19:36 |
| ...neceri:(((( |
| mistik |
2008-01-19 19:45 |
| Asniņam jābūt spēcīgam, lai varētu augt arī td, ja tiek nomīdīts! |
| lauvene4 |
2008-01-19 21:46 |
| aizkustinošs:) |
| klusaisMiileetaajs |
2008-01-19 22:16 |
| Štrunts par to! Kaut tevi suns neapčurātu! :)) |
| vanadziene |
2008-01-20 09:45 |
| Tas asniņš-vai nu uz pavasari, vai jaunu mīlestību tiecas!:))) |
| ahma |
2008-01-20 17:30 |
Sōkējoša tālredzība:-).Atļaušos neprecizēt:-)))).
|
| tavssargs |
2008-01-20 18:28 |
| Kur te patriotisms? |
| ahma |
2008-01-20 18:33 |
| Uzprasi KM:) |
| ahma |
2008-01-20 18:33 |
| Uzprasi KM:). |
| Plaanpraatinjsh |
2008-01-21 12:46 |
| Labi,ka tā nebija pamatīga lāsteka. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!