Dons Džons Žuļiks
Atnāca pār kalniem
Atnesa svaigu brīzi.
Atnāca Dons Džons,
Atveda seksa krīzi.
Paveda gabalu mazu,
Paveda priesterim sievu,
Nopirka kaimiņa kazu,
Taisīja kazas sieru.
Dons Džons smaidīja plaši,
Dons Džons rādīja zobus.
Meičas mīlēja aši,
Atstāja ģimenēs robus.
Tēloja žuļiku baigu,
Glāstīja vaidziņu maigu.
Dons Džons vārdiem pikots
Neņēma galvā neko.
Nebij viņš Dons Kihots,
Tas Rosinanti apseglo.
Dons Džons segloja gultas
Dons Džons Krita un cēlās.
Raidīja amora bultas
Kā lavīna virsū vēlās.
Vīri skauda un rēca,
Sievietes asaras lēja.
Baznīca atriebi brēca:
Dons Džons?
Centās cik spēja !!
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2008-01-08 11:35 |
| Esot bijis baigais seksuālis. Kā Plānprātiņš pusaudža gados. :))) |
| GedertsPiebriedis |
2008-01-08 11:54 |
Nevar īsti saprast, vai dzejnieks savā darbā nosoda, vai atbalsta ārlaulības sakarus.
Jautājums paliek atklāts, un lasītājs iegrimst pašapcerē. |
| Susurlacic |
2008-01-08 12:02 |
| GP.. es izklāst dzej tikai plikus faktus :)) |
| planeeta |
2008-01-08 12:03 |
| Džons Brauns sēja kukurūzū..... (iespējams ne tikai kukurūzu) |
| Bils |
2008-01-08 12:49 |
| autors sāk rakstīt autobiogrāfiju. nez uz ko tas? |
| albatrose |
2008-01-08 16:53 |
| Vai neesi ierakstījies bezdarbniekos ? |
| sakarsis |
2008-01-08 17:06 |
| dzejnieks stasta par dcitplanetieti, kas nespej aklimatizeties uz zemes. |
| vanadziene |
2008-01-08 18:52 |
Susurlācītis mums sarūpējis kārtējo vakara pasaciņu par vīriešu nebeidzamajām
draiskulībām! |
| ahma |
2008-01-08 19:00 |
| Dons Džons centās tik spēja,tomēr visa ģimenes tā arī nepievarēja:-))). |
| mistik |
2008-01-08 21:51 |
| Vai tad priesterim ir sieva?? |
| kollin |
2008-01-09 06:35 |
Dzīvoja reiz dvīņi - Džons un Džeks. Džonam nomira sieva, bet Džekam tajā
pašā laikā
nogrima laiva. Līdzjūtīgā kaimiņiene Donna satika Džeku un, noturējusi viņu par
Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks atteica:
- Ak, nav jau
tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. - Viņa bija galīgi
izrūsējusi. Dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. - Visu laiku tecēja un
čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks ar
katru reizi, kad viņu lietoju. - Bet tad tie četri ašie puiši viņu no manis aizņēmās
uz nedēļas nogali, un tas veco piebeidza. - Es brīdināju, ka liela prieka no viņas
nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē - un, kamēr
izmēģinājās visādos stāvokļos, mana
večiņa pārlūza vidū pušu...
Kaimiņiene
noģība...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!