JG

ir pirmais janvāris, un rīts ir kluss
jo visi labie cilvēki vēl pohās duss...
ar galvu dunošu es acis veru,
un domāju, vai dzīvei sniegpilnai, šai, aizmiglotai deru?
ir slikti tik, ka gribas nodedzināt māju...
no gultas kāpjot lieku salātbļodā kāju...
vai šajā pasaulē vēl vieta ir kur nesāpētu galva?
vai nāve paģirās ir mana dzīve balva?
ar spēkiem pēdējiem tiek kājās džinsi vilkti
un atkal jādomā par rimtu kapa smilkti...
tik žilbinoši balts griež acīs sniegs
kad eju nezināmā virzienā...nāk miegs?
vai... jau atkal auzās braucu,
kad izmisumā pēc palīdzības saucu!
un baltā, saltā tuksnesī es eju
aiz plaukstas vējam paslēpis seju
ne dvēseles uz ielas,
tik pašam paģiras jo lielas...
bet sniega tuksnesī iznirst vaigs -
Centis Ūbelis - gādīgs un maigs!!!
ak MAXIMAs reklāma glābjošā!!!
cik lati man vēl ir kabatā!!!?
ak, MAXIMA, oāze tuksnesī
no pohām visus mūs atpestI!!!
un atkal vaigā man parādās smaids
nav jāizdveš kārtējais paģiru vaids!!!
Es slavēju Dievu, un MAXIMu
ka miesu savu šeit uzlāpu!!!
un Jaunais gads paveras krāšņs un skaists
jāāā...balts un brīnišķīgs...kaifs...!!!