Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pilnīga melanholija
Krīt sniegi, tik skumji tie krīt..
Tumst saule un mēness neuzlēks rīt. Krīt lāstekas lēnām uz zemi tās krīt, Tu necelies vairs .. tu neteic labrīt. Salst tumša asara, sejā ledaini bālā, Dziest zvaigznes sirmajos debešos tālos. Plīst rūts, kas ledusziedu smaguma skarta.. Uz prieku aizslēgti salauztie debesu vārti. Smagums pār kalniem kā lavīna veļas, Dezinošs aukstums caur krūtīm kaklā ceļas. Nebūs vairs rītu,vakaru ,nakšu un dienas.. Nomirs klusumā vaids pie melnbaltas sienas..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|