Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapnis Ziemassvētkos

Lietus iztvaiko gaisā
Virs mūžam slāpstošās zemes
Kā dievu gultas
tik balti un neskarti smiltāji
Un saule- tuksneša sirds
Kā Bābelē jau atkal
Katrs savā valodā
Runā par laimi
Bet nevēl no sirds
Un tur vidū arī mana
Manējā tuksneša
Sirds
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2008-01-07 13:52 
Jeruzaleme...
 Plaanpraatinjsh  2008-01-07 15:53 
Pilnīga tuksneša ainai pietrūkst čūskas ,kamieļi,oāzes. Kur tad
biji:Vidusāzijā,Sahārā vai kaut kur citur. Tas labi,ka te ir daudz ceļotāju, Kaijaa
arī ceļojusi pa Austrāliju. Raksti vēl, TS lasīs ar atplēstu muti.
 planeeta  2008-01-07 16:43 
Man patika, vāārbūt mazdruscītiņ savādāk un būtu ideāli, bet tas jau man tik tā.
 GedertsPiebriedis  2008-01-07 17:13 
Dzejniece no Latvijas agronoma aspekta sirsnīgi aplūko Tuvo Austrumu agrārās
saimniekošanas problēmas.
 margareeta  2008-01-07 17:23 
...tuksneši ir arī Latvijā. Netici?
 klusaisMiileetaajs  2008-01-07 17:51 
Latvijā ir Bārbele, bet nav Bābele. Ir vēl arī Bābas. :)))
 mistik  2008-01-07 20:04 
Vai sirds ir nokaltusi??
 tavssargs  2008-01-07 21:25 
Operācija Tuksneša vētra. Es arī tur biju.
 linkoln  2008-01-07 23:58 
ļoti patika
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?