Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Mirsti
Tu stāvēji man pretī elles vārtos
Ieģērbts asinīs traipītos kankaros sārtos Acīs tev spīdēja uguns un posts Pie kājām salauzts gabalos gulēja plosts Asiņu upe ir plata un dziļa Pārpeldēt nevar, visi tur viļās Tilti ir brukuši, ceļš atpakaļ izdzēsts Tu jūties bezcerīgs, nolemts un sāpju saēsts Tavi kauli sāk pamazām sairt un brukt Bet tu esi iekalts važās, tu nevari mukt Kaut izrauties varēsi, kaut pārplēst tās spēsi Asiņu upei pāri tu nepārpeldēsi Bet pārlauz važas, aizmūc un grimsti Es gribu redzēt, kā tu bezspēkā mirsti Kā aizrīsies asinīm, nosmaksi dūmos Kā tavas atliekas ievilks un paslēps kāds krūmos Tev ir jāmirst, jo pasaulē ļauna ir gana Tava nāve ir vienīgā vēlme mana Lai asinis pieņem, ko devusi māte Lai tu nonāc, kur cēlies, kur tuvu ir sāpe Izjūti mokas, nestiep pretī man plaukstu Pretī saņemsi tikai “piedod” aukstu Un pēdējais, ko tev redzēt būs lemts – Asiņu apsējs pār acīm tev nenoņemts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|