ne-triolete

autors: pinokio [dzejoļi]

es laižu egļu sēklas vējā
tu pretī iznāc vakarējā
varbūt ka kāda dīgs no tām
un skaistākā no pasakām
es atjāšu uz zirga balta
tu sētā stāvēsi tik stalta
ka zirgs mans nespēs garām jāt

bet tikai neprotu es stāt
un bēris garām aizauļo

es atceros vēl reizēm to

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2008-01-06 00:14
Nēnu goda vārds sasmējos.:))
mistik	2008-01-06 00:20
Tā reizem gadās, ja nespēj novaldīt zirgu...
linkoln	2008-01-06 00:32
Vajadzēja apstāties, tomēr! :)) Interesanta doma!
ahma	2008-01-06 13:08
Te tiešām ir ko aizdomāties.Redz ka jāapstājas,bet to nedara:-).
klusaisMiileetaajs	2008-01-06 15:43
Tavssargs man stāstīja, ka redzējis Plānprātiņu mežmalā pa vējam savu sēklu laižam sūnās. :))) Bet es daudz tam TS neticu.
GedertsPiebriedis	2008-01-06 16:36
Dzejnieks iztēlē redz savu zirgu sabijušos, ieraugot nekustīgi stāvošas sievietes tēlu, bet viņš neļauj zirgam ļauties pārdomām un skubina to traukties tālāk.
kwazimorda	2008-01-06 23:05
Vienam no mums bija jāapstājas,bet es vairs nevarēju-lokomotīves vadītājam teica mīlētājs uz sliedēm....
Bils	2008-01-07 12:25
sēklas šļāciens ir dzīvība...atvainojos.
albatrose	2008-01-07 21:49
Viss pareizi - koka cilvēciņš laiž egļu sēklu, Ļeņins laiž bronzas sēklu, u.t.t.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!