...nevajag
No rītiem prom,
Un vakariem,
Un gadījuma sakariem,
Tā noteikti reiz pasauks mani,
Lai kaut kur tālu projām
Vestu.
Tā patiesība vienīgā,
Ko apstrīdēt nebūt nav vērts,
Reiz viņai būšu
Zelta vērts,
Kaut zelta viņai
Nevajag.
| Viedokļi par dzejoli |
| mistik |
2008-01-06 00:13 |
| Izklausās pēc buršanās! Vai arī patiesības meklējumi Jaunajā gadā?! |
| anina |
2008-01-06 09:49 |
| Patiesība, lai paliek patiesība!:)) |
| stellita |
2008-01-06 10:06 |
| Jā, no Nāves nevienam neizbēgt... |
| kaijaa |
2008-01-06 10:47 |
| Patiesību apstrīdēt tiešām nav vērts :) |
| ahma |
2008-01-06 12:58 |
| Ja zelta nevajag,tātad īstā...gaidi! |
| vanadziene |
2008-01-06 14:52 |
| Dažu te velk uz blēņām... :)) |
| klusaisMiileetaajs |
2008-01-06 15:53 |
Pastāsti, kā Tu tos gadījuma sakarus organizē! Man nekad nekas nesanāk, pa ģīmi vien
noraujos, bļin! :(((
Ja pārtrauci, varbūt atstāsi adresītes, ko..? |
| GedertsPiebriedis |
2008-01-06 16:31 |
Slavinu un slavēšu ilgi šo dzejoli, ja arī man kaut vienu adresi atsūtīsi!
Atvainojos. |
| margareeta |
2008-01-06 18:27 |
| katram rītam un katram vakaram sava patiesība un gan jau arī tiem sakariem sava.. |
| Bils |
2008-01-07 12:28 |
| autors grib doties laulībā baznīcā, bet Sātans kairina ar gadījuma sakariem. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!