Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Pirmā mīlestība

Tu biji kā ūdens tērauda krūzē,
Kura vēl šobaltdien skapjaukšā rūsē;
Tā stāsta par atmiņām senajām,
Kad parciņā baložus un pīles dzenājām.

Tu nonāci bērna mazajās rociņās,
Tam krūze un ūdens patikās.
Tas lēja pa labi, lēja pa kreisi,
Līdz krūze bij` tukša un viss gāja greizi.

Nebija vairs parciņā baložu un pīļu,
Nebija vairs vārdu, ne siltu, ne mīļu,
Nebija miera par likumu šo:
Par izlieto ūdeni, nesmeļamo.
Viedokļi par dzejoli
 Closing_Time  2008-01-02 11:24 
Laimīgu Jauno Gadu!:)
 Vikinja  2008-01-02 11:36 
Krūzi var nospodrināt un dzīvību tai dot, ar dzidru avota rasu to pildīt!
 Bils  2008-01-02 13:26 
bet tu taču esi, tas jauki, vai ne...tu...TU ...esi šai pasaulē!...laimīgu
jauno!!!...:)
 planeeta  2008-01-02 13:56 
LC, še tev!:))))) (es smejos, ja kas)
Abet dzejolim nav ne vainas.:)
 artart  2008-01-02 15:38 
Tra-ļa-ļa...
 klusaisMiileetaajs  2008-01-02 17:22 
Sūdīgi gan, ja vairs nav ne pīļu ne baložu... :((
 mistik  2008-01-02 20:40 
Krūzi var pieliet no jauna! Laimīgu Jauno gadu!
 L_C  2008-01-02 22:19 
Arī meiteni var dabūt jaunu, citādāku, no cita avota smeltu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?