Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kad atceros

nekas ar tevi nav beidzies
prom nesteidzies
kā man ar tevi bij veicies
ka apstājies

un ieskatījies tik cieši
man dvēselē
un redzēji visu tieši
tai pasaulē

tas nevar pazust nemūžam
tas apstājies
kur nākošās dzīvēs būšu
tu piesakies

es neaizmirsīšu tevi
un pasmaidu
tik daudz man atmiņu devi
kā neviens tu

ar bijību un ar cieņu
tām pieskaros
un svētvakars ienāk manī
kad atceros

25.12.2007.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-12-27 13:32 
vai tās tikai atmiņas,
kas tavu sirdi silda...
Labi uzrakstīts.
 GedertsPiebriedis  2007-12-27 20:37 
Dzejniece kaut ko atceras.
 vanadziene  2007-12-27 21:24 
Tās ir tiešām jūtas ar lielo burtu, ja tās atceroties sirdī ienāk svētvakars...
 mistik  2007-12-27 22:48 
Naverno v sljedujusčei žizņi, kogda ja stanu koškoi.......
 klusaisMiileetaajs  2007-12-28 07:44 
Nu, ja šitādus dzejoļus turpinās rakstīt, tad diez vai lauva pārvētīsies par kaķi.
:))
 Kik  2007-12-28 19:46 
ļoti jauki :) Un vēl tas atskaņas un tas viss vēl ar tādu optimisma piegaršu - tiešām
labi ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?