PAR*******

autors: ahma [dzejoļi]

No iekšas salaveci dīda
Kāds onkulis-man nezināms.
Viņš ienāk mājās,uzvelk čības
Un tēta krēslā iesēžas.
Raidu pārmetošu skatu
Viņā smaidiņš parādās
Tas nu tiešām,ir par traku
Viņš pat mammas nekaunās!
Un tad ķeras viņš pie lietas
Atri vien pie maisa tiek
Nosēdina mūs pa vietām
Dzejolīšus skaitīt liek.
Es skaitu dzejolīti ātri
Jo jaušu,dāvaniņas būs
Te sastopas ar` mūsu skati
Šai brīdī ļoti karsti kļūst.
Es pazīstu šīs acis možās
Tādas tikai tētim ir!
Tagad zinu,nu jau droši
Vien salaveča tērps
No mīļā papucīša, mani šķir.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-12-24 11:09
Dzejniece beidzot apjauš, ka Salaveču un pasaules nemaz nav.
vanadziene	2007-12-24 11:13
Jā, ļoti mpazīstama situācija... Mana(toreiz 6 gadus veca)meita, redzot tēti pārģērbušos par salaveci, teica:" Tas salavecis gan man nepatika-tāds vecs,svepstēja kā karstu kartupeli mutē ierijis un tētim arī dāvanu neatstāja..."
radieto	2007-12-24 11:27
Vakar, tramvajā braucot, noklausījos aiz muguras sēdošo bērnu strīdu par to - ir Ziemassvētku vecītis, vai nav! Lielākais visgudri stāstīja, ka dāvanas vecāki jau sen nopirkuši paši. Mazais strīdējās pretī - viņa mamma ticot Z-vecītim,kurš dzīvo Lapzemē, un viņa jau gan zinot labāk! Lielais - vai tad viņa ticot arī tam, ka Toms un Džerijs dzīvo Holivudā?
mistik	2007-12-24 19:47
Gribas ticēt, ka Ziemassvētku vecītis ir īstenībā! Tik jauks mīts! :)
klusaisMiileetaajs	2007-12-24 23:06
Es esmu Z.vecis! :)))
tavssargs	2007-12-25 18:57
Šmauklis...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!