Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

starp skumju peroniem.

starp skumju peroniem

starp skumju peroniem
tukšumā putna sirds kliedz.
šonakt vientuļi vēji
klīst par tumsas aklumā tērptiem žogiem.
dzīve kā filma
ir tūkstošš dvēseļu
kas gaida mani tevi.
par skumju peroniem pastaigājās
jauni mīlnieki.
šajās dienās mana sirds
mūžības skaros dvesta trīc.
cilvēces domas
cilvēves patiesība
nāk pār mani šonakt.
es dejoju vientuļo deju.
starp skumju peroniem
gaida šis ziemas vējš
balto skuju laukumā tramvaji dārd
un tu tā arī neatnāc
cilvēki augumi kā ieroči
pret manīm stāv.
šī dzīve bija kā karuselis
kas man lika griezties aplī.
lētu aizdomu pilnā aplī.
es skatos debesīs kurās
ir tik daudz skaista.
kurās daudz kā ir vērtīga.
šonakt pilsētas ielas skumju palagos tītas.
un mana sirds arī Ziemasskumju vakaros tīta.
nāc paņem mani savā padusē
kā mazu bērnu
kā mazu bērnu.
tu vakaros skumju pilnā nāve.
es spēleju savu vientuļo dziesmu
par dzīvi kas kā pelni izplēn.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-12-23 16:16 
Dzejniekam ir tik daudz problēmu, ka sāku jau raudāt ticis tikai līdz dzejoļa
pusei.
Ārprāts, kāpēc dievs pret dažiem dzejniekiem ir tik nežēlīgs..?
 planeeta  2007-12-23 21:03 
Virsraksts izlasījās, kā "Starp skumjiem pokemoniem".:))))
 klusaisMiileetaajs  2007-12-23 21:50 
Starp skumjajiem omoniešiem. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?