Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Radības

Es dzemdēt dzejoli vēlējos
Kas zemapziņu urdīja.
Tas aizķērās aiz apziņas
Un atklātībā nenāca.

Ar atskaņām tas mētājās,
Ar domu dziļu draudēja,
Un beidzot,kad bij piedzimis-
Tas savu jēgu zaudējis...
Viedokļi par dzejoli
 stellita  2007-12-21 09:52 
Māksla rodās dziļās mokās...
 Bils  2007-12-21 12:20 
dibena domas uz poda. atvainojos.
 GedertsPiebriedis  2007-12-21 18:10 
Dzejnieks atzīst, ka viņam līriski sacerējumi padodas lielās mokās un rezultāts ne
vienmēr ir pūļu vērts, un teiktais lasītājā izsauc līdzjūtību.
 mistik  2007-12-21 20:34 
Piekrītu GP!
 vanadziene  2007-12-21 21:06 
Ak, tā jau gadās, kad vīrieši mēģina veikt darbības, kuras daba paredzējusi tikai
sieviešu kārtas pārstāvēm!:)))
 planeeta  2007-12-21 21:32 
Nujāāā.
 klusaisMiileetaajs  2007-12-21 21:42 
Vai biji dzejnieku kursos Tvaika ielā? Nebiji. Nu, ko tad Tu gribi..? :))
 kwazimorda  2007-12-22 01:58 
Piedodiet,bišķi neapcirsts;))
 tavssargs  2007-12-22 09:47 
Ņem un apcērt!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?