Ar mākoņiem dzīvot
Es kopā ar mākoņiem
Dzīvi izdzīvoju –
Ar spalvu mākoņiem
Viegli dejā virpuļoju,
Ar gubu mākoņiem
Ilgi un cēli braukāju,
Negaisa mākoņus
Izmēģināju-
Tie saliedēja.
Nu pelēko zemīti
Kājas grib mīt...
No maniem mākoņiem
Skaistas atmiņas krīt.
Viedokļi par dzejoli |
mazaa_burve |
2007-12-20 10:47 |
Tā ja, cik tad ilgi mākoņos lidināsies... :) |
Burve77 |
2007-12-20 11:02 |
labi ir mākoņos, dažreiz uz zemes arī ir labi...nu tā,no visa pa druskai... |
kaijaa |
2007-12-20 17:10 |
Nu pelēko zemīti
Kājas grib mīt...
Par augstu esmu -
Zemi vairs nesaskatīt! :))) |
tavssargs |
2007-12-20 18:03 |
Lidotāja esi, ko? |
GedertsPiebriedis |
2007-12-20 19:12 |
Ek..! Kas būs, būs - piekritīšu vienreiz Tavssargam! :))
Atvainojos. |
klusaisMiileetaajs |
2007-12-20 20:37 |
Burbuļu mākoņi! :)) |
Imaldo2 |
2007-12-20 22:15 |
Sviests. |
mistik |
2007-12-20 22:23 |
Atmiņās vien nevar dzīvot! Dzejolis smuks! |
tavssargs |
2007-12-21 07:20 |
Kas tas Imaldo2 te ir par lohu..? :(( |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|