Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un atkal

Un atkal
Tu liksi man vibrēt
Zem saviem smagajiem pirkstiem,

Un atkal
Es kliegšu.

Visapkārt klusums milst,
Kad dziedu
Tavās maigajās rokās,

Nez kāpēc zīda mežģīņu kroka
Kutina augumu manu,

Es tavās rokās bezgalīga
Turpinu skanēt

No čuksta līdz kliedzienam,
Klusumam biedējošam.

Es – čella stīga
Tavās rokās drošās.
Viedokļi par dzejoli
 malva  2007-12-20 10:16 
smuki... Erõs aplaimojis... :)
 Jomo  2007-12-20 12:07 
Nepatika
 kaijaa  2007-12-20 17:07 
Jomo, tu neesi čellists!Bet varbūt esi, tikai tās stīgas neskan? :)
 tavssargs  2007-12-20 18:10 
Neko no vibrātoriem nesaprotu, jo armijā nav bijusi vajadzība
 Jomo  2007-12-20 18:58 
Nepārdzīvo:]
 GedertsPiebriedis  2007-12-20 19:29 
Dzejniece neuzkrītošā veidā pamāca savus eventuālos pielūdzējus, kā vajadzētu
rīkoties ar rokām un pirkstiem, lai priekšspēlē sagatavotu viņas ķermeni.
 kwazimorda  2007-12-20 19:35 
Autore nav no klusa sexsa piekritējām un ar dziedāšanu spējot visus apklusināt :))
 kaijaa  2007-12-20 20:27 
Jomo, jomajo, kas jums visiem lēcies? Šis nu ir dzejolis caur un caur no īstas čella
stīgas sajūtām pierakstīts. Kādreiz pavērojiet mūziķus - čellistus, vijolniekus,
citus stīdziniekus, tad varbūt sapratīsiet un uz visu neskatīsieties tikai caur
erotikas lodziņu. Bet - laikam var jau arī tā tulkot...
 klusaisMiileetaajs  2007-12-20 20:45 
Eku, labs dzejolis beidzot! :))))
 Jomo  2007-12-20 21:00 
Biju uz Apokaliptiku.Chells beigaas lupataas:]
 mistik  2007-12-20 22:03 
Jauka erotika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?