Amici, diem perdidi.

autors: soulburn [dzejoļi]

Amici, diem perdidi.

Draugi, es pazaudēju dienu
Darīdams vienu un to pašu, vienu.
Nesaprazdams, ka to daru ikdienu
Maldams to pašu, vienu.
Ai, cik daudz zudušo dienu!
Kaut izmantojis lietderīgi būtu es vienu
Un tā ar katru stundu, dienu
Robotam līdzīgāks lēnām es kļūstu
Maldams to pašu vienu...
Ik sekundi, stundu un dienu...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-12-19 12:42
jā...skumji...
asmele	2007-12-19 14:50
Apsēdies.Skaties mākoņos- kā tie slīd...Nedomā neko. Neskrien.Nesteidzies.Nepieķeries nekam. Tikai Tu pats vari šīs "dzirnavas" apturēt. TU TO VARI! Lai veicas!
doroti	2007-12-19 15:26
...un beigās -čiks..
radieto	2007-12-19 17:23
Un kā tad beigās būs, Kad beigās beigas būs?
pagaliite	2007-12-19 19:41
un atkal vienu dienu nīstu un bārtu saburzu un iemetu saulrieta sārtā
GedertsPiebriedis	2007-12-19 21:25
Idi, nepird! - droši vien gribēja teikt dzejnieks. :)) Atvainojos.
mistik	2007-12-19 21:26
Tu pazaudēsi visas savas dienas, izņemot pašu pēdējo! Tā būs iekalta akmenī...
planeeta	2007-12-20 00:18
Es saprotu, ka tās atskaņas ir speciāli, bet viņas mani nokāva!:)
malva	2007-12-20 01:19
nu, Piebriedi! tā esi piebriedis, ka itin cēlu un diženu domu (j)ēmi un appirdi. kazi, vai Titus atvainos
tavssargs	2007-12-20 07:31
Ikdienas treniņš izstrādā automātismu un kaujā Tu nemulsīsi!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!