Mātei

autors: linkoln [dzejoļi]

Zinu, māt, Tu esi citās mājās,
kur gadu skaitītājs ir apstājies
un nav Tev jānes dzīves nasta,
viss pagātnē ir palicies.

Tevis pietrūka man visu dzīvi,
attālums starp mums bij’ tāls,
un manas ilgas, sāpes izraudātās
bij’ manu mērķu saldā sāls.

Mērķi sasniegti jau vakar,
bet kaut kā ļoti pietrūkst man,
Tava maigā mātes glāsta
tad, kad sirds sāp, kā tagad man...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Susurlacic	2007-12-17 11:01
Tuvie nekad un nekur nepazūd.. lai gan tev liekas pavisam citādāk !! :))
Bils	2007-12-17 11:28
ak māt, māt, māt, kas tagad notiekas...cik pasaule mums sveša izliekas...
Bils	2007-12-17 11:29
"Čikāgas piecīši."
linkoln	2007-12-17 15:40
Susurlāci, ne vienmēr pasaulē ir tā, kā liekas Tev! :))
pagaliite	2007-12-17 18:59
Tu sen jau citās mājās bet reizēm šķiet, ka dzirdu- meitiņ, kā klājas?
vanadziene	2007-12-17 19:45
Mūsu mīļie pietrūkst visvairāk tieši tad, kad neko vairs nevaram mainīt...
kaijaa	2007-12-17 20:03
jā, vanadzien, tev taisnība, un taisnība arī susulācim - atmiņas par viņiem ir tepat, kāda daļa no viņiem arī, tikai mēs ne vienmēr viņus dzirdam un saprotam... un vienmēr tas pēdējais, nepateiktais vārds sāp visvairāk, vienmēr tas pēdējais, nesniegtais glāsts kaist plaukstā...
mistik	2007-12-17 20:33
No mākoņu maliņas!!!
radieto	2007-12-17 21:03
Man ļoti pietrūkst mātes glāsta Un mīļā balsī teiktā stāsta, Bet liekas, kāds no augšas vēro Ik soli, ko šai dzīvē speru, Un mani sargā mātes gars.
planeeta	2007-12-17 22:21
Man patika un nav te ko pļurkstēt.
albatrose	2007-12-18 18:05
Man arī māmiņai uz akmenīša tie labie vārdi - mūsu mīļie neaiziet, tikai pārstāj kopā būt...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!